Pagātne un domas. Emigrācija

Pagātne un domas — autobiogrāfiska hronika, ko literatūrzinātnieki un vēsturnieki atzinuši par autora galveno darbu un vienu no galvenajiem literārajiem darbiem 19. gadsimtā memuāru žanrā. Šajā grāmatā iekļautas piektā un sestā daļa no Pagātnes un domām, kas veltītas Hercena dzīvei pēc aizbraukšanas no Krievijas — vispirms Francijā, pēc tam Itālijā, atkal Francijā un, visbeidzot, Anglijā, kas ilgu laiku bija jātop autoram par jauno dzimteni. Anglijā, kuras galvaspilsētā virmoja politiskās kaislības, jo tajā spiesti apmetās politiskie emigranti burtiski no visām iedomājamām radikālismu pakāpēm un visām iespējamām mācībām un sistēmām no daudziem Eiropas valstīm... Memuāru sastāvdaļa mijas ar spilgtiem Rietumeiropas politiskās dzīves attēliem 19. gadsimta vidus nemierīgajā laikā, filozofiskām intermedijām, esejām un rakstiem.