Mākslas lekcijas

Džons Rēskins (1819–1900) — slavenais angļu mākslas vēsturnieks un teorētiķis, dzejnieks, publicists, ētikas, estētikas un dabaszinātņu darbu autors, sociālais reformators. Viņa universālajā sistēmā māksla un arhitektūra pastāv ciešā saistībā ar morāli, reliģiju, cilvēka dzīvi un galu galā ar dabu, bet industriālā revolūcija un sabiedrības kapitalizācija izrādās vienlīdz postošas apkārtējai videi, cilvēku dvēselēm un radošajam procesam.
Mākslas vēsture Rēskina interpretācijā vismazāk atgādina akadēmisko kursu, bet tieši viņš bija pirmais skaisto mākslu profesors Oksfordas universitātē, ar savām «dedzīgās kaislības un brīnišķīgās mūzikas» runām liekot «kurlajiem… dzirdēt un aklajiem — saskatīt», ja ticēt viņa studenta Oskara Vailda liecībai.
Traktāti «Septiņi gaismas stari arhitektūrā» (1849) un «Mākslas lekcijas» (1870), kas iekļauti šajā grāmatā, — alfa un omega mākslas zinātnē Džona Rēskina, oriģinālā un reizēm paradoksālā domātāja, kura pārdomas apbur ar precizitāti atklājumos.