Salvador Dali bija pārliecināts, ka par viņu uzrakstīs grāmatas, uzņems filmas un runās ne vienu vien desmitgadi pat pēc viņa nāves. Viņš bija mākslinieks, kurš zināja, ka, tiklīdz viņš ņem rokās otu, zīmuli, pasteli un pieiet pie tukša audekla — sākas stāsts. Stāsts, ko stāsta viņš pats. Pateicoties viņa šokējošajiem priekšnesumiem, skandalozajiem iznākumiem un, protams, mākslas darbiem, mums ir izveidojies šī radītāja tēls — vai nu ģēnijs, vai nu traks cilvēks, vai nu kompleksu nomākts vientuļais mākslinieks, kurš baidījās no pasaules un bija spiests radīt savu. Viņš sāka zīmēt sešu gadu vecumā, divpadsmit gadu vecumā notika viņa pirmā izstāde, šodien viņa gleznu vērtība sasniedz vairākus miljonus dolāru. Viņa teātra-muzejs Figueres, kurā lietus līst ne no ārpuses, bet no automašīnas iekšpuses, — apmeklē pūļi tūristu. Kas mūs joprojām tik ļoti pievelk viņa radošajā darbībā? Katram ir sava atbilde, bet neapšaubāmi viens — Salvador Dali — svētku cilvēks, mūsdienu Don Kihots, tas, kuram paveicās pārsteigt šo pasauli.
