Visnoslēpumainākais mākslinieks viduslaikos, murgs un cilvēks ar neticamu iztēli – Ieronims Boshs vienmēr ir satraucis visu glezniecības mīļotāju prātus. Viņa darbi ir pilni noslēpumu, un privātā dzīve joprojām paliek noslēpumaina. Ieronima Bosha mantojumā ir tikai 25 gleznas un 8 zīmējumi. Starp tiem ir galvenie Bosha šedevri – lielie altāra triptihi, pilni ar neticamiem radījumiem, it kā dzīvojošiem paralēlās pasaulēs vai citās galaktikās. Noslēpumainā lielā gleznotāja dzīve ir saglabājusi ļoti maz biogrāfisku ziņu, kas mūsdienās ir iemesls ievērojamam literāro un vēsturisko spekulāciju skaitam. Viņu uzskatīja par burvjiem un maģiem, ķeceriem un alķīmiķiem, kas nodarbojas ar filozofiskā akmens meklēšanu, un pat apsūdzēja slepenā sazvērestībā ar Sātanu, kurš pret mūžīgo dvēseli dāvāja viņam unikālu talantu iekļūt citās pasaulēs un attēlot tās uz audekla. Boshs ir netipisks mākslinieks Nīderlandes glezniecības panorāmā un vienīgais savā veidā Eiropas glezniecībā XV gadsimtā. Kā interpretēt viņa gleznas, no kurienes viņš guva iedvesmu, kas patiesībā ir viņa varoņi? Jāteic, ka viduslaiku literatūrā jau pastāvēja bagāta tradīcija dīvainu radījumu un mītisku vidu aprakstīšanā. Pamācības, sprediķi, pasakas un Bībeles alegorijas baroja viduslaiku iztēli. Bosha unikālums slēpjas tajā, ka viņš attīstīja šo vizuālo valodu, pateicoties noslēpumainu radījumu ilustrācijām. Agrāk pastāvēja uzskats, ka velnišķības Bosha gleznās ir domātas tikai, lai izklaidētu skatītājus un kutinātu viņu nervus. Bet mūsdienu mākslas vēsturnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka Bosha radošajā darbā ir daudz dziļāks jēga, un veikuši daudzus mēģinājumus izskaidrot tā nozīmi, atrast tā saknes un dot tam interpretāciju. Daži pētnieki pat nosaukuši Boshu par XV gadsimta sirreālistu, kurš savus dīvainos attēlus izvilka no zemapziņas dziļumiem līdzīgi kā Salvadora Dalī. Citi uzskata, ka Bosha māksla atspoguļo viduslaiku ezotēriku.
