Trūmens

Harijs Trūmens (1884—1972) iznāca uz galvenās politiskās skatuves ASV gandrīz nejauši: viņš ieņēma augstāko valsts amatu 1945. gada aprīlī, kad pēkšņi nomira prezidents Franklins Rūzvelts. Tas bija pagrieziena punkts pasaules vēsturē, un ASV prezidents — visjaudīgākā pēc Otrā pasaules kara... ekonomiskā ziņā valsts — bija spiests pieņemt vēsturisku lēmumu, no kura atkarīgs cilvēces liktenis uz vairākiem desmitiem gadu uz priekšu. Harijs Trūmens cienīgi pārstāvēja ASV Potsdamas konferencē, kurā piedalījās trīs lielvaru vadītāji, viņam bija jāuzņemas atbildība par lēmumu par atomuzbrukumu Japānas pilsētām Hirosimai un Nagasakai, kas strauji paātrināja kara beigas. Viņš aktīvi piedalījās ANO un NATO izveidē, veicināja Izraēlas valsts dibināšanu, viņa laikā sākās aukstais karš ar PSRS un Korejas karš. Iekšzemē Trūmens ierosināja virkni liberāli demokrātisku reformu, kas iekļāvās "taisnīgā kursa" programmā, kas turpināja Rūzvelta "jauno kursu".

Autori — Georgijs Černjavskis un Larisa Dubova, analizējot neskaitāmus arhīva dokumentus, atmiņas, biogrāfijas un citus vēstures darbus, izsekoja, kā provincēls politiķis, kurš nav ieguvis pilnu augstāko izglītību, sabiedrībā nosodīts kā viena no mafijas klanu līdera izvirzīts cilvēks un brīvmūrnieku ložas loceklis, šobrīd ir kļuvis par vienu no izcilākajiem amerikāņu politiskajiem darbiniekiem.