Ķīmija uz mūžīgiem laikiem. Par zirņu zupu, rīta kafijas bīstamību un mistera Marša eksperimentu

Kāpēc gaisa kuģis «Hindenburg» tika piepildīts ar ūdeņradi, nevis hēliju, un kāpēc tas noveda pie traģēdijas? Ar ko nodarbojās zāļu ražotāji un kāpēc zemnieki viņus neieredzēja? Kāpēc acetons bija nepieciešams Lielbritānijas jūras flotei? Vai tiešām alvas pogas spēlēja fatālu lomu Napoleona kampaņā 1812. gadā? Lars Öström, zviedru ķīmiķis, kas specializējas neorganiskajā ķīmijā, pasniedzējs un populārzinātniskā podkāsta Chemistry World vadītājs, ar vieglumu un aizrautību, kas raksturīga īstam zinātniekam, atklāj detektīvu sižetus no literatūras un dzīves, stāstot aizraujošas vēstures par ķīmiskajiem elementiem un mūsu mijiedarbību ar tiem.
«Ķīmija var būt matemātiski sarežģīta, bet tajā pašā laikā tikpat vienkārša kā bērnu koka konstruktors, kas balstās uz tādām elementārām lietām kā izmēru atšķirības. Laiku pa laikam mēs izņemam savus konstruktorus no kastes, tomēr tagad arvien biežāk izmantojam datoru. Un tieši tāpat kā mazi bērni, kurus apbur krāsa, forma un tekstūra bumbiņu komplektā, ķīmiķi izjūt vajadzību pieskarties atomiem un molekulām, lai noskaidrotu, kādas īpašības tām piemīt». (Lars Öström).