Eņģelis no Velna salas

Kad Astridai Baros palika desmit, viņa nolēma, ka nevēlas pieaugt: "Cilvēki aug, bet viņu sirdis saraujas, un vietas tur kļūst mazāk". Mammas tagad ir jauns draugs, tētim - jauna draudzene, bet Astrida spiesta dzīvot divās mājās, kā maiņu darbinieks Ziemeļu jūrā. Vecāki kļuvuši pavisam sveši un it kā pārtraukuši viņu dzirdēt.

Astrida, kura spēlē Pipi Garzeķi skolas izrādē, nav pieradusi padoties grūtībām. Viņa rūpīgi izstrādā rīcības plānu. Vecākus jāspiež nedaudz uztraukties. Piemēram, aizbraukt vienai uz labi pazīstamu salu Zviedrijā un izslēgt telefonu. Viņi, protams, atbrauks pēc viņas, un viņiem izdosies parunāt. Varbūt - kāpēc gan ne? - samierinās un atkal sāks dzīvot kopā.
Bet pat ģeniāls plāns nav pasargāts no negaidītiem notikumiem. Sēžot laivā, Astrida vēl nenojauš, ka sala patiesībā nav neapdzīvota un ka viņas ģimene drīz vien nonāks detektīva stāsta centrā.

Norvēģu rakstnieka un mūziķa Levi Henriksena (dzimis 1964. gadā) varoņi bēg no pilsētas uz mežonīgu dabu, kur, pateicoties izturībai un apņēmībai, atrod sevī slēptās spējas. Astrida ir meitene, kuras drosmei un izdomai var tikai apskaust. Stāsts "Eņģelis no Velna salas" atgādina filmu "Pilnās Mēness valstība" un patiks visiem, kas mīl piedzīvojumus.