Eņģelis no Velna salas

Kad Astrīdai Baros bija desmit gadi, viņa nolēma, ka nevēlas pieaugt: "Cilvēki aug, bet viņu sirdis saraujas, un vietas tur kļūst arvien mazāk". Mammas jaunais draugs, tētim - jauna draudzene, bet Astrīdai jādzīvo divās mājās, kā maiņu darbiniekam Ziemeļu jūrā. Vecāki kļuvuši pavisam sveši un it kā pārtraukuši viņu dzirdēt.
Astrīda, kura spēlē Pipi Garzeķi skolas izrādē, nav pieradusi padoties grūtībām. Viņa rūpīgi izstrādā rīcības plānu. Vecākus jālikt nedaudz uztraukties. Piemēram, aizbraukt vienai uz labi pazīstamu salu Zviedrijā un izslēgt telefonu. Viņi, protams, atbrauks pēc viņas, un viņiem izdosies parunāt. Varbūt - kāpēc gan ne? - samierināsies un atkal sāks dzīvot kopā.
Bet pat ģeniāls plāns nav pasargāts no negaidītiem notikumiem. Sēžoties laivā, Astrīda vēl nenojauš, ka sala patiesībā nav neapdzīvota un ka viņas ģimene drīz vien nonāks detektīva stāsta centrā.
Norvēģu rakstnieka un mūziķa Levi Henriksena (dzimis 1964. gadā) varoņi bēg no pilsētas uz mežonīgu dabu, kur, pateicoties izturībai un apņēmībai, atrod sevī slēptas spējas. Astrīda ir meitene, kuras drosmei un izdomai var tikai apskaust. Stāsts "Eņģelis no Velna salas" atgādina filmu "Pilnas Mēness valstība" un patiks visiem, kas mīl piedzīvojumus.