Princis dziesmas

Tetraloģija «Princis, kuram pieder atslēgas» uzrakstīta 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē un atspoguļo tolaik Tāršisa meklējumus: absurda teātri, tieksmi uz īsiem aforistiskiem izteikumiem, daudzslāņainu metaforiku un biblisku simboliku. Romānu sižeti lielā mērā izauga no biogrāfiskiem notikumiem, piemēram, iepazīšanās ar vīru Sergeju Sigovu (1947–2014), dzejnieku, mākslinieku un nākamo radošo partneri, studijām universitātē vai politiskiem notikumiem PSRS tajos gados. Tomēr visu Tāršisa kontekstu rūpīgi slēpj ar daudziem kontaminācijām, aizvietojumiem, nomaiņām. Piemēram, grūti atšķirt pirmajā romānā tetraloģijā, «Process pret skotu», Sinyavska un Danielja lietas sižetu, kuru Tāršiss uzmanīgi sekoja, un tēlā «skots» — Sergejs Sigovs. Otrais romāns, «Manas skumjas princis», stilistiski un tematiskā ziņā turpina «Skotu», kamēr nedaudz vēlākie «Duelis» un «Elks» parāda attiecību izmaiņas ar Sigovu un jaunu, lielā mērā inversīvu, sieviešu subjektivitātes izpratni.