Krievijas vēsture 19. gadsimtā. 1837 — 1855 gads. 4. sējums

Ceturtais sējums veltīts imperatora Nikolaja I valdīšanas vidum un noslēgumam. Soli pa solim Nikolajs Pavlovičs atsakās no reformu projektu īstenošanas, kurus viņam atstājis Aleksandrs I, lai pārietu no absolūtisma uz konstitucionālo pārstāvniecības valdību. Neskatoties uz daudzu slepeno komiteju papīra aktivitāti, dzimtbūšana netika ne atcelta, ne pat būtiski ierobežota. Gimnāzijas un universitātes izglītība kļūst par augstāko šķiru privilēģiju, un pat viņiem tā tiek stingri ierobežota ar arvien nežēlīgāku cenzūru un starptautisko kultūras kontaktu pārtraukšanu. Birokrātija, kas ir atbrīvota no sabiedrības kontroles, grimst korupcijā un nav spējīga virzīt Krieviju ātras ekonomiskās attīstības, industriālās revolūcijas ceļā, kurai Nikolaja impērija pilnīgi neseko. Bet ķēniņš, paliekot pārliecināts par "savas valsts" militāro varenību, dodas uz jaunām ārpolitiskām avantūrām, dāsni tērējot uz tām krievu karavīru asinis un tautas naudu. Šī ilgā valdīšana noslēdzas ar nevienam nevajadzīgo Krimas karu un kaunīgu sakāvi tajā.