Misija un vardarbība. Spiediens uz ticību pareizticības vēsturē. 2. sējums

«Ģimenes vardarbība» ir kļuvusi par ierastu terminu, kas apzīmē vardarbību no tā, kurš it kā tevi mīl un deklarē rūpes par tevi. Baznīcas varas iestādes uzsver savu paternalismu un savu «tēvišķo rūpi» par saviem «bērniem». Un tas ļauj viņiem ne tikai pieļaut vardarbību, bet arī to attaisnot.

Viens no šī attaisnojuma paņēmieniem ir noliegums: sak, pareizticības vēsturē nav bijusi inkvizīcija un policijas vardarbība. Patiesībā bija gan teorija, gan prakse spiediena uz ticību. Turklāt gan tas, gan otrs izrietēja no pareizticīgo svētajiem un bija nostiprināts baznīcas likumā. Šī grāmata sniedz bagātīgu faktu materiālu. Un parāda, ka tas nav nejaušs «novirziens», bet kaut kas, kas stingri iešūts pareizticības kultūras matricā un gatavs sevi vairot.

Vienlaikus autors Andrejs Kurajevs, pirms savas piespiedu emigrācijas bijušais Maskavas Garīgās akadēmijas profesors, uzskata, ka pat iekšējā pareizticībā cilvēks var izdarīt savu personīgo izvēli — kļūt par izcilnieku «naida teoloģijas» skolā vai arī būt outsider, bet mīlestības teoloģijas pusē.