Manas atmiņas vēstules

Minckas geto joprojām ir neizdziedināma brūce Eiropas ķermenī. Otrā pasaules kara gados šeit gāja bojā tūkstošiem PSRS ebreju, kā arī ebreju, kas tika izvesti uz Minsku no Vācijas, Austrijas, Čehijas... Vēl ne visi geto noslēpumi ir atklāti, ne visi stāsti ir izstāstīti... Pirmo reizi krievu valodā kā atsevišķa grāmata tiek piedāvāta dokumentālā stāsta minckietes Annas Krasnopērko «Manas atmiņas vēstules». Kad Minsku skāra karš, Annai bija gandrīz 16 gadi. Viņa ir lieciniece, kas visu redzējusi, visu atcerējusies un vēlāk spējusi par to uzrakstīt. Stāsts «Manas atmiņas vēstules» papildina autores partizānu stāsti, kas arī pirmo reizi tiek publicēti krievu valodā, un viņas esejas par Vāciju. Izdevumu noslēdz Annas Krasnopērko vīra un dēla pēcvārdi par to, kā dzīvoja ģimene un kā tika radīta grāmata. Prozas un publikācijās, savos publiskajos uzstāšanās Annas Krasnopērko runāja par to, ka karš atklāj gan sliktāko, gan labāko, kas ir cilvēkā, sniedzot piemērus visaugstākajam garam visiem cilvēkiem, bez dalīšanas tautībās, — krieviem, vāciešiem, ebrejiem, baltkrieviem...