Mahāvairocana-sūtra

«Mahāvairocana-sūtra» ir viens no diviem teorētiskajiem tekstiem ezotēriskajā (tantriskajā) budismā. Tās sanskrita oriģināls, iespējams, tika sastādīts Indijā VII gadsimta otrajā pusē, bet uz ķīniešu valodu to pārtulkoja Šubhakarašimha 724. gadā. Vienlaikus ar Šubhakarašimhas tulkojumu tekstu mutiski interpretēja; šīs «lekcijas», ko ierakstījis viņa students I-sins, matemātiķis un astronoms, kļuva par pamatu galvenajam ķīniešu komentāram uz sūtru. Buddhuģhja, kura komentārs arī tika izmantots tulkojumā, dzimis, iespējams, ap 700. gadu un galvenokārt dzīvoja Varanasi apgabalā.
Centrālā tēma sūtrā: kas ir «pilnīga apgaismība» un kā to sasniegt? Šāda apgaismība personificējas vispasaules Buddhas Mahāvairocana figūrā; attiecīgi, visu praktizētāju mērķis tiek pasludināts par Mahāvairocanas kļūšanu.
Sūtra ir tulkota no ķīniešu valodas, Buddhuģhjas komentāra tulkojums ir sniegts izvēles veidā, Šubhakarašimhas komentāra tulkojumā I-sika ir izlaisti sanskrita vārdu skaidrojumi un detalizēti rituālu apraksti.