Nina Berberova (1901–1993) — prozaiķe, dzejniece, “pirmā Parīzes dāma krievu literatūrā”, sensacionālās autobiogrāfijas “Mans kursīvs” (1969) autore.
1930. gados Berberova raksta belletreizētu biogrāfiju Pēterim Iļičam Čaikovskim. Viņa rada dzīva cilvēka portretu, portretu bez maskas, bet saglabā taktiskumu un uzticību faktiem. Mūžīgā svešiniece, viņa stāsta par krievu komponistu tā, it kā nekad nebūtu pametusi Krieviju…
“Mūzika pārāk spēcīgi iedarbojās uz Pjēru, īpaši, kad viņš "fantazēja" pie klavierēm. Viņš kliedza bezmiega: "Ak, šī mūzika, šī mūzika!"
— Neko nedzird, nekādas mūzikas nav, — atbildēja Fanni, pieglaudama viņu pie sevis.
— Viņa ir man šeit, šeit! — kliedza viņš, raudot un satverot sevi pie galvas. — Viņa man nedod mieru.
Bet caur šīm bērnišķīgajām bezmiega naktīm, caur dienu grūtībām uz viņu tagad arvien biežāk nāca kāda lepna prieka sajūta, it kā viņš būtu kaut ko izšķīris par sevi, kaut ko meklējis, ilgi, ļoti ilgi — meklējis un atradis, apgaismojot kādu tumšu stūri sevī. Viņš varēja ar šo dīvaino, skanīgo valodu beidzot patiesi stāstīt par sevi — bet galvenais nav tas, lai viņu saprastu, galvenais — pašam izteikties tajā”.