Kad sirdsapziņa pavēl. Kultūras saknes 1864. gada tiesu reformai Krievijā

1864. gada tiesu reforma bija mēģinājums radikāli pārveidot Krievijas sabiedrību, un tas attiecās ne tikai uz juridisko, bet arī uz morālo sfēru. Sākot ar 1830. – 1840. gadiem publiskajā diskursā cilvēks, valsts un tās likumi sāka tikt saistīti ar sarežģītu dažādu jēdzienu un jūtu tīklu, un "sirdsapziņas pienākums" un "patiesības sajūta" sāka tikt uztverti kā pieejami visām šķirām ētiskās revīzijas līdzekļi krievu dzīvē. Pētījuma centrā ir Tatjanas Borisovas pētītais jēdziens par sirdsapziņu, kas bieži vien nonāca pretrunīgās attiecībās ar likumības jēdzienu. Kāpēc likumība un tiesvedība Krievijas impērijā tika uztvertas kā bezmorālas un amorālas lielai daļai izglītotā slāņa? Kā sirdsapziņa ieguva lielāku pārveidojošo spēku, kura darbība izrādījās neparedzama pašiem reformatoriem? Un kāpēc pārmaiņu radītā tiesu prakse kļuva par spilgtu parādību krievu kultūrā, bet tajā pašā laikā palēnināja tiesiskā pašapziņas un pilsoniskās sabiedrības veidošanos? Tatjana Borisova – vēsturniece, tiesību doktors, asociētais profesors Nacionālajā pētniecības universitātē Augstākajā ekonomikas skolā Sanktpēterburgā.