Dzīve starp rindām: Grāmatas, vēstules, dienasgrāmatas un sieviešu likteņi

Meitenes un sievietes Zeltītajā gadsimtā atrada un zaudēja sevi grāmatās. Lasīšana bija mācīšanās un spēle, disciplīna un atbrīvošana, intelektuāls prieks un iedvesma radošumam, eskapisms un veids, kā pavadīt laiku ar ģimeni. Kā lasīšana kļuva par kultūras dzīvesveidu, un romāns «Mazās sievietes» — par pieaugšanas rituālu veseliem pusaudžu meiteņu paaudzes? Kāpēc bibliotēkas tika uztvertas kā brīvības simbols? Kā mīlestība pret literatūru pamodināja ambīcijas un iztēli? Filoloģe-klassikiete Edīte Hamiltona un ārste Eliza Hamiltona izauga, ieskautas grāmatās. Ģimenes reliģija, kurā audzināja Marta Kēri Tomasa, aizliedza lasīšanu, tomēr grāmatas kļuva par viņas galveno kaislību — viņas galveno prieku un kārdinājumu. Afroamerikāniete Ida Bell Velsa piedzimusi verdzībā, un spēja apieties ar vārdiem kļuva par viņas biļeti uz pasauli kā pedagoģei un žurnālistei. Vēsturniece un dzimumu pētījumu speciāliste Barbara Zihermane piedāvā jaunu skatījumu uz grāmatu un intelektuālo kultūru Zeltītajā gadsimtā un uz pārsteidzošajām sievietēm, kas to radīja. Savā darbā Zihermane dziļi pēta literatūras lomu sieviešu likteņos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā — viņu izglītību, brīvā laika pavadīšanu, lasīšanas loku. Viņas apmeklēja sieviešu lasītavas un atvēra tās, organizēja literāros pulciņus un, pateicoties grāmatām, atrada sevi — kā intelektuāles un pedagoģes, pētnieces un sociālās reformas veicējas, kas maina pasauli.