Mākslas vēsture pēc modernisma

Hanss Belting (1935–2023) pamatoti tiek uzskatīts par izcilu mākslas vēsturnieku un teorētiķi 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta pirmajā ceturksnī. Krievu valodā nav tulkots daudz viņa tekstu, tomēr grūti atrast mūsdienu mākslas pētnieku, kam šis vārds neko nenozīmē.
Šī grāmata sastāv no diviem izdevumiem: vācu valodā – „Mākslas vēstures beigas” (1995) un tās angļu valodas versijas – „Mākslas vēsture pēc modernisma” (2003), kurā autors aktualizējis virkni savu pārdomu. Neskatoties uz nedaudz skaļo oriģināltitulu, savā grāmatā Beltinga neraksta ne par apokaliptiskām vīzijām par laiku beigām, ne par vēsturiskā procesa beigām. Ne nāve, ne beigas, bet pārdzimšana – lūk, kas viņu patiesi interesē.
Savā pētījumā zinātnieks centās formulēt galvenos principus jaunai disciplīnai, kas, viņaprāt, būtu jāaizstāj novecojušo klasiskās mākslas zinātnes metodi. Globālās pārmaiņas, kas notikušas tūkstošgades maiņas laikā, mudināja viņu izstrādāt jaunu pieeju aktuālo jautājumu risināšanai, kas saistīti ar mūsdienu mākslinieciskā procesa attīstību, kā arī konsekventu iepriekšējo laikmetu mantojuma pārvērtēšanu.