Meistarīgi uzrakstīts, aizkustinošs romāns par trim draugiem, kuri dzīvo politiskajā trimdā, un viņu emocionālo patvērumu – draudzību. Pusaudzis Haleds, sēžot virtuvē savā dzimtajā Bengāzī, reiz dzirdēja pa radio dīvainu, apburošu stāstu par cilvēku un kaķi, kas uzmanīgi un maigi nograuž no viņa gabaliņu pēc gabaliņa, un pēdējā brīdī, kad no cilvēka gandrīz nekas nav palicis, viņš apstādināja kaķi ar īsu "Nē". Šis stāsts, ko uzrakstījis jaunais rakstnieks, noteiks Haleda dzīvi, nosūtot viņu uz Edinburgu studēt literatūru, bet pēc tam uz Londonu, kur 1984. gadā viņš nonāks slavenās demonstrācijas centrā, kurā lībieši protestē pret Kaddafi režīmu. No Lībijas vēstniecības tika atklāta uguns uz demonstrantiem, un no šī pagrieziena punkta sāksies Haleda meditācija, austrumnieciskā relaksācija, līkumota pastaiga, kas ilgs visu mūžu un notiks divu draugu pavadībā. Romāns "Matars" – izsmalcināti vienkāršs pārdomas par to, ko nozīmē būt vai nebūt mājām, kas vispār ir mājas, kā izdzīvot vienatnē ar PTSD, kāda ir neizsveramā draudzības būtība, kurā nav parādu un solījumu, nav materiālu saikņu un zvērestu uzticībai. Ir grāmatas, kas uzreiz pievelk, bet ātri no tām attālinies. "Mani draugi" – ir cita. Tā lēnām iekļūst tevī, apņem, gluži kā draudzība bez saistībām – tā draudzība, kas ir stiprāka par jebkurām saistībām.
Tulkoja: Aleksandrova Marija
.jpg)
