Krit un celties

«Mani sauc Džanluidži Bufons, es spēlēju futbolu līdz 45 gadu vecumam, 28 no kuriem — profesionāli, un šajā laikā esmu kritis, iespējams, miljardiem reižu. To mācies, sākot spārdīt bumbu, citādi vienkārši nevarēsi būt vārtsargs. Un vēl es esmu kritis, kā jebkurš cits cilvēks». Apsūdzības par likmēm, nopirkts diploms, fašistu skandāls, Kalčopoli, vārtsargu kļūdas un līdz asarām aizskaroši zaudējumi, un vēl — panikas lēkme un depresija. Ja viņš būtu paklupis un nepiecēlies pēc jebkura no kritieniem, — futbols būtu zaudējis Džidži Bufonu, cilvēku, kurš piedzīvoja slaveno treneru, harizmātisko spēlētāju laikmetu un iemieso veselu kalčo ēru. Viņa karjera — piemērs tam, kāpēc vienmēr jāpaliek godīgam attiecībā uz futbolu. No Džanluidži Bufona atklātā stāsta jūs uzzināsiet, kādu lomu viņa karjerā spēlēja Marks Šagāls un Vladimirs Ļeņins, kā arī saņemsiet patiesu veco skolu futbolu, kad spēlētāji smaržoja pēc kampara eļļas un bija daudz mazāk muskuļoti un tetovēti, bet vārtsargi kā aizsargus izmantoja riepas.