Kad televizorā rādīja «Garā ceļš kāpās», pilsētu ielas tukšojās. Oļegs Rudņevs pastāstīja stāstu, kas izraisa patiesas un spēcīgas emocijas. Un vispirms — bezgalīga līdzjūtība varoņiem, kuri varētu būt laimīgi, ja vien ne… Ne karš, ne varas maiņa, ne briesmīgas apkārtējās situācijas.
Marta un Artūrs gāja viens pret otru trīsdesmit gadus un ne mirkli nepārtrauca mīlēt, neaizmirstot viens par otru. Mīlestība sargāja viņus, neļāva pazust, izzust. Viņi atstāja sev tiesības sapņot un cerēt, un šis sapnis padarīja viņus brīvus.
Šodien, pēc daudziem gadiem, grāmata joprojām tiek lasīta ar lielu interesi, tieši tāpēc, ka tā ir par īsto dzīvi, kur labais un ļaunais vienmēr ir blakus un nav absolūtas laimes, bet ir mīlestība, kas, kā balva, tiek dota tiem, kuri tajā tic.