Jekaterina Lielā

Starp Krievijas valdniekiem imperatore Jekaterina II, vai Jekaterina Lielā (1729–1796), ieņem īpašu vietu. Viņa bija vācu izcelsmes, bez jebkādām dinastiskām tiesībām uz krievu troni, viņa to ieguva apvērsuma rezultātā un trīsdesmit četru gadu laikā autoritāri un stingri valdīja pār milzīgo... impēriju. Viņas valdīšanas laiku dēvē par «zelta laikmetu» krievu muižniecībai. Divas uzvarošas karadarbības ar Turciju un viena ar Zviedriju, Krimas pievienošana un Jaunkrievijas apgūšana, Polijas dalīšana, kā rezultātā pareizticīgo ukraiņu zemes iekļāvās Krievijas valstī, — viss tas ir arī spoži sasniegumi Jekaterinas «zelta laikmetā». Bet pašas imperatores biogrāfijā paliek daudz noslēpumu. Par daudziem no tiem — sazvērestību 1762. gadā un patieso lomu tajā dažādu iesaistīto personu, imperatora Pētera III nāves noslēpumu un viņa sievas līdzdalību, Jekaterinas daudzie romāni un viņas slepenā laulība ar Potjomkinu, viņas uzskati par aktuālajām problēmām Krievijas realitātē un reālo politiku attiecībā uz zemnieku un citiem jautājumiem, sarakste ar filozofiem un attiecības ar masoniem — spilgti un aizraujoši, piesaistot visus saglabātos (tostarp arī arhīva) avotus, stāsta savā grāmatā pazīstamā pētītāja par Krievijas XVIII gadsimtu Olga Jelisjeva.