Sapņu valsts

Lielie sasniegumi vienmēr sākās ar utopiskām pārdomām, jo progress – tas ir utopiju īstenojums. Utopijas tiek apšaubītas trīs īpašību dēļ: bezjēdzības (tas nav iespējams), bīstamības (riski ir augsti) un izkropļojuma (pārvēršanās par distopiju).

Tādi paši argumenti tiek izvirzīti pret manu Beznosacījuma obligātā ienākuma un Sapņu valsts (sapņu valsts) koncepciju: tas ir dārgi, jo mēs to nevarēsim uzturēt, riskanti, jo cilvēki pārstās strādāt, un nepareizi, jo mazākumam nāksies uzturēt vairākumu.

Bet tā nav, jo pirmo reizi vēsturē mēs esam tik tehnoloģiski attīstīti, ka varam atļauties gudros naudas līdzekļus un nodokļu atcelšanu. Un pirmo reizi vēsturē mēs esam tik bagāti, ka mums ir pa spēkam nākamais solis: nodrošināt cilvēkiem pārliecību par rītdienu.

Šodien ir ārkārtīgi labvēlīgs laiks, jo vakar bija par agru – nebija „cukura” Beznosacījuma obligātā ienākuma veidā, bet rīt būs par vēlu, jo pēc robotu revolūcijas liekais cilvēks nāks pēc „cukura” pats. Un cilvēkiem nekad nav plāna. Cilvēki ir bīstami ar savu improvizāciju. Kas netic, lai jautā Dantonam.