Sapņu valsts

Lielie sasniegumi vienmēr ir sākušies ar utopiskām pārdomām, jo progress – tas ir utopiju īstenojums. Utopijas tiek apšaubītas, ņemot vērā trīs iezīmes: bezjēdzība (tas nav iespējams), bīstamība (riski ir augsti) un izkropļojums (pārvēršanās par antiutopiju).

Šādi paši argumenti tiek izvirzīti pret manu Beznosacījuma obligātā ienākuma un Sapņu valsts (sapņu valsts) koncepciju: tas ir dārgi, jo mēs to nespēsim uzturēt, tas ir riskanti, jo cilvēki pārstās strādāt, un tas ir nevēlami, jo mazumskaitļiem būs jāturas lielumskaitļa uzturēšanai.

Bet tā nav, jo pirmo reizi vēsturē mēs esam tik tehnoloģiski attīstīti, ka varam atļauties gudras naudas un nodokļu atcelšanu. Un pirmo reizi vēsturē mēs esam tik bagāti, ka spējam spert nākamo soli: nodrošināt cilvēkiem pārliecību par rītdienu.

Šodien ir ārkārtīgi labvēlīgs laiks, jo vakar bija par agru – nebija „cukura gabaliņa” beznosacījuma obligātā ienākuma veidā, bet rīt būs par vēlu, jo pēc robotu revolūcijas lieki palikušie cilvēki nāks pēc „cukura gabaliņa” paši. Un cilvēkiem nekad nav plāna. Tautai ir bīstama improvisācija. Kas notic, lai pajautā Dantonam.