793. gadā skandināvu laupītāji uzbruka Lindisfarne klosterim Nortumbrijā — tradicionāli uzskata, ka tieši no šī brīža sākās vikinģu laikmets. Tas beigsies 1066. gadā, kad Norvēģijas karalis Haralds Sūrājs gūs nāvi, vadot uzbrukumu anglosakšu armijai Stamfordas tilta kaujā. Nila Praisa grāmatā, kas ir viens no svarīgākajiem mūsdienu pētījumiem par šo laikmetu, tiek piedāvāts jauns skatījums uz mitoloģiju, kultūru un skandināvu tautu vēsturi. Praiss rāda, ka vikinģu ekspansija sākās agrāk nekā uzbrukums Lindisfarne, un izseko viņu likteni uz daudziem gadsimtiem uz priekšu. Balstoties uz jaunākajiem arheoloģiskajiem datiem, retām atradnēm, tekstu avotiem, grāmata iepazīstina lasītāju ar vikinģu ikdienas dzīvi un viņu ticējumiem, senajiem mītiem un apbedīšanas rituāliem, ekonomiku un sabiedrību uzbūvi, leģendārajiem ceļojumiem un nežēlīgajiem laupījumiem.
«Vikinģu laikmets bija milzīgu sabiedrisko pārmaiņu laiks, dzīvīga kultūras daudzveidība un ievērojama tolerance pret radikālām idejām un svešām ticībām. Tas bija mākslas uzplaukuma periods un ceļojumu un tikšanās ar citām kultūrām paplašināšanās. Ja mūsdienu cilvēkiem ir jāiznāk kaut kas no tikšanās ar vikinģu laikmetu, tad tieši tas» (Nils Praiss).
Populārakas
