Deivids Samoilovs — viens no spilgtākajiem krievu dzejniekiem 20. gadsimta otrajā pusē. Divdesmitgadīgs jaunietis viņš devās karā kā brīvprātīgais, izgāja cauri visam smagajam karavīra ceļam no Vjazmas līdz Berlīnei, bet pēc Uzvaras iestājās Literatūras institūtā un veltīja visu turpmāko dzīvi radošumam. Samoilovs — autors tādiem slaveniem dzejoļiem kā «Četrdesmitie», «Es — mazs, kakls angīnā», «Karaliene Anna», «Boldinas rudens», «Duets vijolei un altam», krājumiem «Otrais pāreja», «Balsis aiz pakalniem», «Ziņa» un citiem. Viņa dzejoļi skan kinoteātros un uz skatuves, tos lasa slaveni aktieri, tos dzied pie ģitāras ugunskura, citē sarunās, bieži neatceroties autoru ar bērnībā pazīstamajām rindām. Deivida Samoilova dzeja izceļas ar dziļu lirismu, smalku psiholoģismu, filozofisku dziļumu, izciliem ironijas un humora elementiem. Tēmu loks ir plašs — karš, mīlestība, Tēvzeme, vēsture, vīrietis un sieviete, cilvēka dzīve visā tās daudzveidībā. Viņa valoda — tēlaina, spilgta, kodolīga, plastiska, tajā pašā laikā vienkārša un skaidra, tuva un saprotama ikvienam lasītājam. Viņa krājumu lapās «nolādētie jautājumi», pārdomas par dzīves jēgu blakus stāv ar jokiem, ironiskiem, elegantiem esejām, maigiem liriskajiem melodijām. Tieši šī daudzveidība Deivida Samoilova dzejā ļāva viņam kļūt par vienu no vispazīstamākajiem un mīļākajiem mūsu dzejniekiem.
