Šis stāsts visiem labi pazīstams. Viltīgi nogalināts karalis. Uzurpators, lēnām zaudējot prātu. Likumīgais mantinieks, spiests slēpties. Trīs briesmīgas raganas, kas pulcējas uz sapulcēm, izsaka šausmīgas pravietojumus un ļauni smejas pie sava katla… Ļoti aizraujoši, ja aizmirst par to, ka viss bija pavisam citādi. Māte Vētru, auklīte Jagg un Magrat Česnogk – raganas.
Viņas mierīgi dzīvo kalnu karalistē, reizēm pulcējas uz sapulcēm, lai iedzertu tēju, un nemaz nedomā pravietot (lai gan auklīte ir priecīga pasmieties par labu joku).
Viņas neiejaucas nevienā karalī, pat kad viņu pašu nogalina ļoti aizdomīgās apstākļos. Viņām nācās izglābt mazo princi (tā nu sanāca), bet viņas to nodeva uzticīgās rokās klaiņojošiem aktieriem.
Uz to viss. Tomēr uzurpatoram ir cits viedoklis par šo jautājumu. Viņš centīgi sabojā maza kovena dzīvi, un viņa dalībnieces ir ļoti dusmīgas. Un ar ļauno raganu labāk nesākt darīšanas…