Krievijas Valsts vēsture

Slaveno «Krievu ceļotāja vēstules», «Nabadzīgās Lizas», vēsturiskās stāsta «Marfa Posadnitsa jeb Novgorodas iekarošana» autora, «Maskavas žurnāla» un «Eiropas Vēstneša» izdevēja N.M. Karamzina, 19. gadsimta sākumā nopietni ieinteresēja vēsture. 1803. gada 6. jūnijā vēstulē brālim Vasīlijam Mihailovičam Karamzins paziņo: «Es vēlētos... uzsākt svarīgu darbu: par krievu vēsturi, lai atstātu pēc sevis Tēvzemei ne sliktu pieminekli».
1803. gada 31. oktobrī imperators Aleksandrs I piešķīra Karamzinam vēsturnieka titulu ar ikgadēju pensiju divu tūkstošu rubļu apmērā, paaugstināja viņu par padomnieku un nodrošināja piekļuvi valsts arhīviem. No šī brīža un līdz pēdējām dzīves dienām Karamzins strādāja pie «Vēstures».
Kopā ar valsts arhīvu un Universitātes, Akadēmiskajām un Sinodālajām bibliotēkām Karamzins vērsās pie privātām krievu senlietu kolekcijām: Musina-Puškina, Rumiancevu, Turģenovu, Muravjovu. Viņa paša bibliotēka, kurā bija seni rokraksti, arī kļuva par vērtīgu palīgu darbā.