Filipeks. Stāsti un fabulas

Levs Nikolajevičs Tolstojs (1828-1910) — krievu rakstnieks un filozofs, pasaulē pazīstamu darbu autors («Karš un miers», «Anna Kareņina», «Augšāmcelšanās»). Dzimis Jāsnā Poljanā bagātā aristokrātiskā ģimenē. L. N. Tolstojs agri palika bez vecākiem. 1837. gadā viņš kopā ar māsu un trim brāļiem pārcēlās uz Maskavu, kur viņu audzināja tālā radiniece T. A. Jergolskaja.
1851. gadā viņš iestājās militārā dienestā Kaukāzā un turpināja rakstīt. 1852. gadā viņš nosūtīja manuskriptu «Bērnība» populārajā tajos gados žurnālā «Sovremennik». Žurnāla redaktors N. A. Nekrasovs augstu novērtēja jaunā autora radošumu. Pēc Krimas kara beigām viņš devās uz Sanktpēterburgu un tūlīt iekļāvās «Sovremennik» lokā, kur viņu sagaidīja kā «krievu literatūras lielo cerību».

Papildus literārajai darbībai L. N. Tolstojs uzskatīja par svarīgiem audzināšanas un izglītības jautājumus. Viņš izveidoja «Alfabētu» (izdota 1872. gadā), kurā, izņemot burtnīcu, iekļautas pasakas, stāsti un fabulas.
Stāsti, ko aprakstījis L. N. Tolstojs, viegli uztverami, tie rakstīti vienkāršā un saprotamā valodā un kopā ar to tie ir mācīgi, skar dvēseli, atrod atsaucību lasītāju sirdīs. Dažas autora fabulas — pielāgots tulkojums slavenā sengrieķu fabulu autora Ezopa darbiem, tomēr L. N. Tolstojs padarīja tās ierastākas mūsdienu uztverei. Piemēram, fabulā «Vīrs un ūdens» vietā grieķu dieva Hermesa mēs redzēsim Ūdens, bet fabulas sižets un morāle ir saglabāta. «Jābūt, lai viss būtu skaisti, īsi un, galvenais, skaidri» — lūk, vissvarīgākais prasījums, ko rakstnieks izvirzīja savai radošumam, un vienmēr tam sekoja. Maziem skolēniem. Darbu teksti tiek sniegti bez saīsinājumiem.