Lūiss Voless (1827–1905) — amerikāņu rakstnieks, jurists, valsts un militārais darbinieks. Viņš dzimis nelielā pilsētiņā Brukvilā, Indiānā. Lūiss bija otrais no četriem Dāvida Volesa bērniem, sestā Indiānas štata gubernatora, un viņa sievas Esteras Test, Kongresa locekļa meitas. Nākamais rakstnieks agri zaudēja māti un tika audzināts ar pamāti, Zereldu Sandersu. Zereldas reliģiskie uzskati ietekmēja zēnu, un pati sieviete, iespējams, kļuva par prototipu viņa literārā varoņa Bens-Gura mātei. Apmēram sešpadsmit gadu vecumā Voless sāka patstāvīgi pelnīt iztiku, vienlaikus studējot tiesības sava tēva advokātu birojā. 1846. gadā jaunietis kā brīvprātīgais piedalījās karā ar Meksiku. Atgriežoties mājās, viņš pabeidza mācības un nodarbojās ar savu juridisko praksi, bet 1852. gadā apprecējās ar Sūzanu Elstonu; pēc gada pārim piedzimis viņu vienīgais dēls. Ģimene apmetās Krofordsvilā, un drīz Voless tika ievēlēts divu gadu termiņam Indiānas Senātā no demokrātu partijas. Kad sākās Pilsoņu karš, Lūiss iestājās ziemeļu armijā. Viņš piedalījās plašos kaujās un kļuva par vienu no jaunākajiem Ziemeļu armijas virsniekiem, kas ieguva ģenerāļa pakāpi. Voless nepameta dienestu arī pēc kara beigām: kā militārās komisijas loceklis viņš tiesāja tos, kas bija iesaistīti prezidenta Abrahama Linkolna slepkavībā, kā arī izmeklēja dienvidnieku noziegumus gūstekņu nometnē. 1878. gadā Lūiss kļuva par Ņūmeksikas teritorijas gubernatoru, kur trīs gadus cīnījās ar noziedzības uzplūdiem. Pēc šī termiņa beigām Voless saņēma jaunu iecelšanu: prezidents Džeimss Gārfields, apbrīnojot Lūisa romānu «Bens-Gurs», sniedza rakstniekam iespēju kalpot par ASV vēstnieku Osmaņu impērijā. Šis laiks kļuva par vienu no spilgtākajiem periodiem Volesa dzīvē. Atrodoties Konstantinopolē, viņš aktīvi vāca materiālus jaunajam romānam un izrādīja dziļu interesi par vietējo kultūru un vēsturi. Viņa darbu rezultāts bija romāns «Kritums Cēzara».
Izstājoties no dienesta, Voless veltīja sevi literatūrai. Nodzīvojis dzīvi, kas pilna nozīmīgu notikumu, viņš varēja precīzi atspoguļot iegūtās zināšanas savos darbos. Tieši viņa romāni atnesa viņam pasaules slavu. Vispazīstamākais no tiem — pirmo reizi publicētais 1880. gadā «Bens-Gurs». Šo romānu Lūiss rakstīja septiņu gadu garumā. Tā sižets stāsta par sarežģīto ceļu ebreju jaunietim Jūdai Bens-Guram, kurš cenšas atbrīvot savu tautu no romiešu jūga. «Bens-Gurs» nekavējoties iekaroja lasītāju mīlestību un sasniedza tādu popularitāti, ka pēc tā motīviem tika izveidotas vairākas ekranizācijas. Šajā izdevumā tekstu pavada 20. gadsimta sākuma mākslinieku ilustrācijas.
.jpg)
