Šamanisms. Arhaiskās ekstāzes tehnikas

Grāmata ir pirmais mēģinājums aptvert visu kultūras-reliģisko kompleksu šamanismā un noteikt tā vietu kopējā reliģiju vēsturē. Pirms gadsimtiem vārds «šaman» iekļuva pasaules valodās, nākot no Krievijas dziļumiem. Kā termins, kas apzīmē cilvēkus, kuriem ir dāvana sazināties ar pārdabiskajām spēkiem, tas ieguva plašu ģeogrāfisko apjomu un ir piemērojams ne tikai Sibīrijai un Centrālāzijai, bet arī Ziemeļamerikai, Āfrikai, Indonēzijai, Okeānijai. Visur šamanis tiek uzskatīts par transa meistaru, kura laikā viņa dvēsele mistiskā veidā atdalās no ķermeņa, paceloties debesīs vai nolaižoties ellē. Fenomenālās spējas ļauj viņam izveidot saikni ar mirušajiem, gariem un dēmoniem, neiznīcinot sevi par viņu aklu ieroci. Ar mainītām apziņas stāvokļiem šamanis kļūst par dziednieku slimiem, pavadoni mirušajiem Tumsas valstībā un starpnieku saziņā starp cilvēkiem un dieviem.

Šīs grāmatas autors detalizēti analizē šamaniskās ekstāzes tehnikas: no rituālās dejas ar bungām un horeogrāfiskās uzvedības imitācijas no putniem un zvēriem līdz apreibināšanai ar kaņepju dūmiem un intoksikācijai ar sēnēm. Pētījis plašu zinātnisko datu kopumu, Mirča Eliade nonāk pie secinājuma, ka šamanismā nav runa par atsevišķiem fantāzijas gadījumiem vai haotiskām halucinācijām: līdzīgas vīzijas atbilst konkrētām tradicionālām shēmām, kas ir spilgti izteiktas un bagātas ar teorētisko saturu.
Izdevums ir adresēts studentiem un pasniedzējiem humanitāro specialitāšu augstskolās, kā arī lasītājiem, kuri interesējas par antropoloģijas un reliģijas zinātnes tēmām.