Antons-Goremyka. Ciema. Zvejnieki

"Krievu rakstnieku lokā, - atcerējās Dmitrijs Vasiļevičs Grigorovičs, - grūti atrast daudz tādu, kuriem bērnībā bija jāsaskaras ar tik daudz nelabvēlīgiem apstākļiem literārajā jomā, cik bija man". Tomēr 1893. gadā, viņa literārās darbības piecdesmitgades dienā, labākie krievu rakstnieki, tostarp arī Lev Nikolajevičs Tolstojs, izteica Grigorovičam cieņas un atzinības zīmi kā vienam no mūsu literatūras patriarhiem. Dmitrijs Vasiļevičs ieguva slavu kā darbu autors, kas spēlēja nozīmīgu lomu kritiskā reālisma veidošanā un attīstībā. Viens no šādiem darbiem ir stāsts "Antons-Goremyka", kas tika iepazīstināts ar lasītājiem 1847. gadā. Šī stāsta centrā ir traģiskais liktenis zemnieka Antona. Parasta vīrieša stāsts, ko izraisīja vairāki apstākļi, no kuriem viņš bija neatkarīgs un kas bija izskaidrojami ar dzimtbūšanas verdzību, līdz pilnīgai bankrotam un izmisumam, kļuva stāstā par Dmitriju Vasiļeviču par pārliecinošu apsūdzību pret galveno sociālo ļaunumu tajā laikā - dzimtbūšanas tiesībām. Stāsts par Antona-Goremykas likteni ne tikai izsauca līdzjūtību, žēlumu pret apspiesto zemnieku, bet arī modināja cilvēkos sašutuma, kauna sajūtu par to, ka tāds ir iespējams un joprojām notiek Krievijā, un skanēja kā aicinājums cīņai par tautas atbrīvošanu......