14-14

Viņiem abiem ir trīspadsmit gadi, viņiem ir līdzīgi vārdi — Adriens un Adrians — un vesela kaudze kopīgu interešu: pirmā mīlestība, neveiksmes skolā, sarežģītas attiecības ar vecākiem. Viss to viņi apspriež sarakstē, pa kārtai iemetot vēstules pastkastēs, kas reizēm noslēpumainā veidā parādījās blakus viņu mājām. Un, lai gan kastītes atšķiras pēc krāsas no tām, pie kurām zēni ir pieraduši — Adriens pilsētā, bet Adrians savā ciematā, — vēstules regulāri nonāk pie adresātiem.

Tomēr ar katru nākamo vēstuli puišiem sāk likties, ka starp viņiem ir laba simts gadu: Adrians nezina, kas ir vārds „forši” un kas ir sporta apavi; Adriens nesaprot, kā var dzīvot bez mobilā telefona un interneta.