Nacionālā PR īpatnības. PRāvdīgā Krievijas vēsture no Rjurika līdz Pēterim

Katrs jūsu solis, jo īpaši katra jūsu pirkšana (un galvenais mērķis jebkura PR speciālista ir vienmēr kaut ko jums pārdot, vai tas būtu našķis vai kandidāts uz deputāta amatu) ir sarežģīta jūsu pašu jūtu, emociju un pārliecību un citu, jums uzspiestu, mijiedarbība. Problēma ir tā, ka parastais cilvēks nekad nesapratīs, kur ir viņa "pašas" domas, un kur tās, kuras viņam neviļus "iesmērēja". Precīzāk, "iepārēja". Tiešs jebkuras varas intereses mērķis ir likt jums kā vēlētājam un nodokļu maksātājam uzvesties tā, kā tai nepieciešams, šai pašai varai. Turklāt vēlams, lai jūs patiesi uzskatītu, ka jūsu uzvedība nav kaut kas, ko jums uzspiedusi varas korporācija, bet jūsu paša brīvais izvēles... Un kāda saistība tam ir ar krievu vēsturi? Sabiedrisko komunikāciju pārvaldīšanas māksla pastāvējusi vienmēr, un vēsture sniedz tās izcilus paraugus - no Vladimira Monomaha līdz Josifam Staļinam. Intuitīvie PR ģēniji - valsts vīri, pirmie profesionāļi - PR algotņi (tie parādījās jau XII gadsimtā), klasiskās vēlēšanu kampaņas viduslaikos ar pilnu mūsdienu polittehnoloģiju komplektu, oriģināls radošums - visa šī bija pietiekami mūsu vēsturē. Krievija IX-XVII gadsimtā - lielo valdnieku, lielo karotāju un lielo PR speciālistu laikmets. Tā nav grāmata par to, "kā viss patiesībā bija". Tā ir grāmata par to, kā tika izmantoti un pasniegti vēstures fakti. Tā ir PRāvdīgā Krievijas vēsture.