Aiz durvīm gaida spoki

Ilgus gadus pēc kara beigām lielākā daļa vāciešu, ko tas šķīra no tuviniekiem, sapņoja par ģimenes apvienošanu un normālu dzīvi. Bet privātā dzīve aiz māju durvīm nekļuva par to mieru, pēc kura šie cilvēki tik ļoti ilgojās. Notikušais atstāja dziļu nospiedumu ģimenes ikdienā. Tēvi un vīri pēc kara un gūsta kļuva citi. Viņu bērni auga un tika audzināti klusuma, mājienu un stingrības atmosfērā. Galu galā paaudžu konflikts pārvērtās ielu nemieros.
Florians Hūbers apraksta pēckara ģimenes drāmu no šo cilvēku skatupunkta un viņu vārdā. Starp viņiem mēs redzam divas dzīves dzīvojošo atgriezušos no kara frontes karavīru, jauno māti, kas ir apjucusi savos noslēpumos, skolēnu, kurš atklāja vecāku melus, meiteni, kas uzdrošinājās sacelties pret rupjību tēva-soldāta. Likteņos, kas stāsta par pasauli, kuru nav skāris sabiedrības atjaunošanas optimisms, taustāmi jūtamas ir tumšās dziļumas un bezdibeņi tās laikmeta.