CRISPR revolūcija un jauna ģenoma izmaiņu ēra

Kevins Deiviss, žurnāla Nature Genetics dibinātājs un redaktors, savu grāmatu veltījis tehnoloģijas, kas pazīstama ar nosaukumu CRISPR, rašanās un attīstības vēsturei. 2012. gadā biochemikā Dženifera Dūdna un mikrobioloģe Emanuēla Šarpantjē izstrādāja šo metodi, par ko vēlāk tika piešķirta Nobela prēmija. Citi zinātnieki uzlaboja procedūru, kas tagad ļauj ātri un viegli mainīt DNS secības. Šie zinātniskie atklājumi izraisīja juridiskas cīņas par patentiem, kas turpinās līdz šim brīdim.
CRISPR var radīt slimībām un kaitēkļiem izturīgas lauksaimniecības kultūru šķirnes un mājdzīvnieku sugas. Cilvēkiem parādījās iespēja atbrīvoties no neizārstējamām slimībām. Zinātnieki spēj jau embrija stadijā mainīt daudzus cilvēka raksturlielumus — piemēram, viņa augumu vai intelektuālās spējas. Bet viss tas ir saistīts ar morāli ētiskām problēmām, kuras dažādās valstīs tiek vērtētas un risinātas atšķirīgi.