Slepkava ar laimīgu seju. Sērijveida slepkavas Kīta Džespersona stāsts

1990. gada februārī Oregonas štata policija arestēja pāri Džonu Sosnovku un Laverne Pavlinaku par 23 gadus vecās Tanjas Benetas izvarošanu un slepkavību. Tiesā Laverne apsūdzēja Džonu slepkavībā, atzīstoties līdzdalībā. Varas iestādes slēdza lietu. Bija tikai viena problēma: aiz restēm nonāca nevainīgi cilvēki… Patiesais Tanjas un vēl septiņu citu meiteņu slepkava bija tālbraucējs Kīts Džespersons. Izvēloties upurus uz ceļiem, ar katru viņš spēlēja „nāvējošu spēli”, kurā viņš viņas nosmacēja, pēc tam vairākas reizes atdzīvināja, pirms nogalināja. Izvirtīgā veidā, kādā maniaks, kas alkst slavas, uzsāka kampaņu par Sosnovkas un Pavlinakas atbrīvošanu. Džespersons sūtīja avīžu redakcijām izsmieklīgas atzīšanās par slepkavībām, pievienojot smaidiņu ziņojumu beigās — par ko ieguva iesauku Slepkava ar laimīgu seju. Balstoties uz daudziem intervijām ar Džespersonu un viņa apkārtni, dienasgrāmatām un tiesas protokoliem, grāmata „Slepkava ar laimīgu seju” ir biedējošs stāsts par sadista veidošanos, ko stāsta viņš pats. Edgaras balvas ieguvējs patiesā nozieguma rakstnieks Džeks Olsens ļauj Kītam pašam izstāstīt savu stāstu, ienirstot lasītājos maniaka apziņā.