Ziemeļkoreja, joprojām neticami noslēgta, pārstāj būt pasaulei «melnais kaste». Izskatās, ka radikālais sociālais eksperiments, kas tika uzsākts tur 1940. gados, tuvojas noslēgumam. Un aiz tā stāv cilvēku likteņi — neskaitāmas dzīvības. Par to, kā šīs dzīvības tika nodzīvotas un kas notiek valstī tagad, stāsta pazīstamais austrumu pētnieks un publicists Andrejs Lankovs.
"Atļaujas privātai ceļojumam tiek izsniegtas, ja ir pamatots iemesls — tuva radinieka bēres vai kāzas, piemēram, vai pēc oficiāla uzaicinājuma. Standartā atļaujā uz ceļojumu tiek norādīts īpašnieka vārds, darba vieta, ceļojuma mērķis, galamērķis un dokumenta derīguma termiņš."
Autoram vairākkārt ir bijusi iespēja apmeklēt Ziemeļkoreju un sazināties ar cilvēkiem no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem. Tie ir valsts drošības darbinieki un kontrabandisti, ziemeļkorejieši, kas kļuvuši bagāti, un bēgļi, intelektuāļi (kuriem būt šķiet prestiži, bet joprojām bīstami) un šoferi (kuriem būt ir gan droši, gan joprojām prestiži).
Grāmata stāsta par tehnoloģijām (no eksotiskajiem gāzes ģeneratoru dzinējiem līdz ziemeļkorejiešu internetam) un pieminekļiem vadītājiem, par mājām un vilcieniem, par badu un delikatesēm — par ikdienas dzīvi ziemeļkorejiešiem, viņu rūpēm, raizēm un priekiem. Par to, kā Ziemeļkoreja pakāpeniski un nevēlēdamās atveras pasaulei.