Sekretāra dienasgrāmata Lva Tolstoja

Šī grāmata aptver ne tik lielu lielā krievu rakstnieka dzīves posmu - pēdējo gadu, taču, ņemot vērā tā īpašo dramatismu, šī dienasgrāmatas liecība ir ļoti svarīga.

«Pēc tam… pēc tam sākās viens pēc otra dīvaini krampji, no kuriem visa cilvēka ķermenis, bezpalīdzīgi guļot gultā, drebēja un trīcēja. Spēka izsistās kājas. Grūti bija tās noturēt. Dušana apskāva Lvu Nikolajeviču plecos, es un Birjukovs berzējām kājas. Visu krampju bija pieci. Īpaši spēcīgs bija ceturtais, kad ķermenis pārvērsās gandrīz pilnīgi pāri gultai, galva nokrita no spilvena, kājas karājās no otras puses. Sofija Andrejevna metās ceļos, apskāva šīs kājas, piespieda pie tām galvu un ilgi palika šādā stāvoklī, kamēr mēs atkal neielikām L.N. kārtīgi gultā.»

No šī fragmenta labi redzams, ka dienasgrāmatas autoram nācās veikt ne tikai tīri sekretāra pienākumus pie Lva Nikolajeviča.

Valentīns Fedorovičs Bulgakovs dzimis ierēdņa ģimenē no apriņķa pilsētas Kuzņecskas, iestājās Maskavas universitātes vēstures un filoloģijas fakultātē. Patiesībā 1910. gadā viņš pameta studijas, kļuva par Tolstoja sekotāju un sāka strādāt pie viņa kā sekretārs, tādēļ arī kļuva par pēdējā, visbagātākā gada liecinieku lielā rakstnieka dzīvē.

Pēc Tolstoja nāves Valentīns Fedorovičs, pēc Sofijas Andrejevnas lūguma, palīdzēja sakārtot rakstnieka manuskriptus, bet pēc tam vairākus gadus vadīja Tolstoja muzeju Maskavā. Viņš aktīvi piedalījās Komitejas darbā, kas nodarbojās ar palīdzību izsalkušajiem. Tas 1921. gadā noveda pie viņa aresta un izsūtīšanas no valsts uz «filozofiskā kuģa».

Prāgā Bulgakovs vadīja Krievu rakstnieku savienību, palīdzēja, tostarp, Marinai Cvetajevai. 1941. gadā viņš tika nosūtīts vāciešiem uz koncentrācijas nometni Vaisenburgā, kur pavadīja četrus gadus. Vēlāk, 1948. gadā, viņš pārcēlās uz PSRS, kur ilgu laiku vadīja muzeju-māju Jāsnā Poljana.

Pirmais dienasgrāmatas izdevums ar nosaukumu «Pie L.N. Tolstoja pēdējā viņa dzīves gadā» iznāca 1911. gadā, taču, tā kā daudzi darbojošies varoņi bija dzīvi, nācās veikt lielus saīsinājumus tekstā. Pilns dienasgrāmatas teksts tika publicēts tikai 1957. gadā.