Uzvarējis pūķi

«Kas tu tomēr esi, Rainers? Ne vācu, lai gan – visa Vācija! Ne čehu, lai gan piedzimis Čehijā (NB! valstī, kuras vēl nebija, – tas der!), ne austriešu, jo Austrija bija, bet tu – būsi! Nu vai tas nav brīnišķīgi? Tev – nav dzimtenes!» – rakstīja Rainera Marija Rilke Marija Cvetajeva. Bet dzejniekam tomēr bija dzimtene: ne tikai tā neizsakāmā un mūžīgā esības joma, kuras izzināšanai kopš seniem laikiem tiecas dzeja, bet arī izbalējusī vecā Eiropa, kurā saplūda «visa krāsa, visa puve impēriju». Iemīlējies Krievijā, maigs, salauzts un kaislīgs, Rainers Marija Rilke kļuva par vienu no svarīgākajiem 20. gadsimta dzejniekiem. Kolekciju «vācu klasika Vladimira Letuča tulkojumos» atklāj Rilkes izcilās prozas krājums – no romāna «Maltas Lauriša Briges piezīmes» līdz prozas dzejoļiem un skumjām līdzībām «Stāsti par mīļo Dievu».