Slāvi un sakši pret Franku impēriju. Spiediens uz austrumiem. Sākums

Rujāni un obodriti, lūtiči un pomorāni, smolnieki un vāgri, dolenčāni un lužiču serbi... Pat no krieviem maz kas zina par šīm slāvu ciltīm, kas apdzīvoja līdz pat XII gadsimtam mūsdienu Vācijas un Polijas teritorijas. Visi tie piederēja pie Baltijas slāviem, visattīstītākajiem Eiropā VIII gadsimtā. Visi viņi pirmie saņēma triecienu no germāņiem, kas, tiecoties pēc saukļa "Drang nach Osten!" ("Spiediens uz austrumiem!") centās iekarot austrumos esošās zemes, lai paplašinātu savu "dzīves telpu". Viņi pirmie uzsāka cīņu pret germāņu vardarbīgo kristianizāciju, kas, pēc ciniskā Franku hroniku liecības, notika ar uguni un zobenu. Baltijas slāvi līdz pēdējam palika uzticīgi slāvu tradīcijām un senču ticībai, turpināja savu cīņu līdz galam un pārtrauca to daudz vēlāk nekā citas slāvu tautas - tikai pēc 170 gadiem pēc vardarbīgās Krievijas kristīšanas. Par viņiem ir mūsu grāmata. Plašam lasītāju lokam, kas interesējas par slāvu vēsturi.