Borodino. Dzejoļi un dzejas

Mihails Jurjevičs Lermontovs 1814–1841 – krievu dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs, mākslinieks. Viņa dzīve bija īsa, taču spilgtais talants attīstījās pārsteidzoši agri: ir saglabājušies dzejoļi un pat poēmas, ko Lermontovs uzrakstījis vēl 14 gadu vecumā. Viņš bija apdāvināts ar pārsteidzošu muzikalitāti – spēlēja uz vijoles, uz klavierēm, dziedāja, komponēja mūziku uz saviem dzejoļiem. Lermontova radošais mantojums ietver dzeju, prozu, dramaturģiju: darbi ir reālistiski, romantiski un pat – satīriski. Viss, ko dzejnieks radījis īsajā dzīvē – tas ir varoņdarbs brīvības un Tēvijas vārdā. Un tas izpaužas ne tikai Borodinas uzvaras slavināšanā Borodino, 1837, rindiņās Mīlu tēvzemi es… Tēvzeme, 1841, bet arī tajos darbos, kuros runāts par paaudzes likteni, par dzejnieka nozīmi, par vientuļo ieslodzīto, par izsūtījumu, par dzīves tukšumu. Krājumā iekļauti M.J. Lermontova dzejoļi un poēmas, kas uzrakstītas dažādos dzīves gados un attiecas uz dažādiem dzejnieka radošuma virzieniem.