Masoni. Kā brīvie akmeņkūri veidoja mūsdienu pasauli

"Masonisma vēsture ir nešķirami saistīta ar daudziem izciliem cilvēkiem, starp kuriem ir Vinstons Čērčils un Volts Disnejs, Volfgangs Amadejs Mocarts un Šakils O’Nīls, Benjamins Franklins un Bazs Oldrins, Džuzepe Garibaldi un Arturs Konans Doils, Henrijs Fords un Sesils Rods, Redjards... Kiplings un Bufalo Bils. Izveidota Londonā 1717. gadā kā apvienība ap ideāliem, kas veido raksturu, masonisms divu desmitgažu laikā izplatījās visā pasaulē. Džordža Vašingtona laikā tas radīja amerikāņu nācijas pasaules uzskatu; masonu tīkli stiprināja Britu impēriju; Napoleona laikā masonu ložas pārvērtās par autoritārisma instrumentu, bet pēc tam par revolucionārā sazvērestības aizsegu. Masonismam ir savs izcelsmes avots mormoņu baznīcā un Sicīlijas mafijā. Šodien Apvienotajā Karalistē ir 400 tūkstoši masonu, ASV to ir vairāk nekā miljons, bet visā pasaulē — ap sešiem miljoniem. Profesora Džona Diki grāmata ir aizraujošs pētījums par kustību, kas ne tikai piedalījās mūsdienu sabiedrības veidošanā, bet arī joprojām ir būtiska ietekme.
«Domājot par šo grāmatu, es vēlējos atspoguļot visu cilvēku pieredzes daudzveidību, kas saistīta ar masonismu, ko nevar atrast ne pašu masonu stāstos, ne tajā, ko raksta viņu nelabvēļi un vajātāji. Es centos to nesamazināt līdz īpašību un likumu kopumam, tāpēc nolēmu attēlot dažas ģeogrāfiskas vietas un laikus, kas bija īpaši nozīmīgi brālības vēsturē. Izmeklēšana, kas mums priekšā, ir ļoti grūta, bet arī ārkārtīgi interesanta. Mīti un maldi ir ieausti pašā masonisma vēstures audumā un jau no tās nav atdalāmi. Paša centrā ir svētdarbība, kas sākas pie ieejas templī un attīstās ārpus laika un telpas». (Džons Diki)"