Mazais namiņš prērijā

«Mazais namiņš prērijā» – tā ir otrā grāmata slavenajā autobiogrāfiskajā epopējā amerikāņu rakstnieces Loras Ingalls Vailderes.

Lora un viņas māsas kopā ar vecākiem pamet Viskonsinas mežus un sāk apmesties Kanzasā, uz mežonīgo indiāņu ciltīm piederošās zemes.

Vailderiem nākas izdzīvot bīstamu pāreju pāri straujiem upes ūdeņiem, ugunsgrēku prērijā un briesmīgu drudzi, kas gandrīz iznīcina visu ģimeni. Bet kaimiņattiecības ar indiāņiem laika gaitā kļūst arvien bīstamākas: viņi var pēkšņi ienākt mājās tēva prombūtnē, nobiedēt māti un meitenes un paņemt visu pārtiku un dzīvnieku ādas, ko tēvs ir medījis.

Tomēr tēvs, kā pirmajā grāmatā, joprojām ir galvenais cilvēks ģimenē, vispusīgs meistars (gan māju uzbūvēt, gan aku izrakt, gan uz vijoles nospēlēt), maigi mīlošs savas meitas un uzticīgo sievu. Viņš atkal veido ģimenes dzīvi no jauna. Un vēl tēvs ir ļoti drosmīgs: viņš iznāk uzvarētājs cīņā ar pumu.

Māte ar pārsteidzošu pacietību un mieru iztur visus dzīves grūtumus, vai tā būtu garā ceļojuma laikā furgonā vai neērtā dzīve jaunajā vietā. Ceļojuma laikā viņa uz uguns uzsilda dzelzi un gludina furgona sēdeklī meitu kleitas, bet svaigi uzbūvētajā tēva mājā liek uz kamīna plaukta porcelāna ganu – ģimenes labklājības un mājīguma simbolu.

Pateicoties rakstnieces pārsteidzošajai mākslinieciskajai atmiņai, viņas uzmanībai pret cilvēkiem un lietām, grāmata tiek lasīta viegli, ar dzīvīgu interesi, un lasītājam, kuram ir 10-12 gadi, rodas dabiska vēlme salīdzināt savu bērnību ar Loras bērnību.