Saulriets un Romas impērijas krišana. Grāmata 1

„Vēsture, būtībā, maz atšķiras no noziegumu, neprāta un cilvēces ciešanu saraksta,” – konstatē britu vēsturnieks Edvards Gibbons (1737-1794) savā dzīves galvenajā darbā – apjomīgajā rakstā par lielās Romas impērijas krišanu un sabrukumu. Šajā novatoriskajā un, vienlaikus, provokatīvajā grāmatā autors izseko procesiem, kas notika romiešu valstī un sabiedrībā, no impērijas uzplaukuma līdz Konstantinopoles krišanai 1453. gadā, kas iezīmēja tās beigas. Neskatoties uz ilgu un niknu polemiku par Gibbons „antireliģiskajiem” uzskatiem par kristietības rašanos un izplatīšanos, viņa darbs joprojām ietilpst klasisko rakstu korpusā, kas tiek pētīts šajā periodā rietumu augstskolās. Pirmajā šī izdevuma grāmatā iekļautas nodaļas, kas aptver notikumus no Antonīnu valdīšanas līdz Juliana Atkāpēja valdīšanai. Teksts tiek drukāts ar nelieliem saīsinājumiem.