Saulriets un Romas impērijas krišana. Grāmata 2

„Vēsture, būtībā, maz atšķiras no noziegumu, neprāta un cilvēces ciešanu saraksta,” — konstatē britu vēsturnieks Edvards Gibbons (1737–1794) savā dzīves galvenajā darbā — apjomīgajā rakstā par lielās Romas impērijas krišanu un sabrukumu. Šajā novatoriskajā un vienlaikus provokatīvajā grāmatā autors izseko procesiem, kas notika romiešu valstī un sabiedrībā, no impērijas uzplaukuma līdz Konstantinopoles krišanai 1453. gadā, kas iezīmēja tās beigas. Neskatoties uz ilgu un niknu polemiku par Gibbons „antireliģiskajiem” uzskatiem par kristietības rašanos un izplatīšanos, viņa darbs joprojām ietilpst klasisko rakstu korpusā, ko studē šajā periodā rietumu augstskolās.

Otrajā grāmatā iekļautas nodaļas, kas aptver notikumus no Joviana valdīšanas līdz Justiniāna valdīšanai. Teksts tiek drukāts ar nelieliem saīsinājumiem.