Romāna varonim ir divpadsmit gadi. Tas ir Parīze sešdesmito gadu sākumā. Un tas ir slavenais pārejas vecums, kad viss — skola, komunikācija ar vecākiem un vispār dzīve — ir grūti. Mišels Marini nekādā ziņā neatšķiras no vienaudžiem, izņemot aizraušanos ar fotografēšanu un pašaizliedzīgu mīlestību pret lasīšanu. Un vēl viņam ir slepena patvēruma vieta — tā ir aizmugurējā istaba Parīzes bistro. Tur dīvaini cilvēki, kas bēg no valstīm, kuras ir atdalītas no brīvā pasaules ar dzelzs priekškara, strīdas, ilgojas, spēlē šahu, gaidot, kad tiks izlemta viņu liktenis.
Pārsteidzoši, bet tieši šeit, šajā istabā, ko sauc par Neizdzēšamo optimistu klubu, krustojas laikmeta spēka līnijas.
Žans-Mišels Genasija — rakstnieks, kas pēdējos gados strauji ieguvis popularitāti, romānu autors «Neizdzēšamo optimistu klubs», «Brīnišķīgā Ernesta Če dzīve», «Māni-nāve» un citi. Francijas kritiķi nosaukuši viņa grāmatu «Neizdzēšamo optimistu klubs» par lielisku, bet franču liceisti pasniedza autoram Gonkura balvu.