Mums visiem ir slikti. Kā teātris kļuva mūsdienīgs, bet mēs to nepamanījām

Kā tā sanāca, ka ielūgums doties uz izrādi tagad var novest jūs uz dzelzceļa staciju, pamestu fabriku vai degvielas uzpildes staciju? No kurienes uz skatuves parādījās roboti un kur pazūd pati skatuve? Izrādes notiek vairākas dienas, un skatītājam bieži vien pašam jāspēlē tajās, un viņam izdodas labāk nekā profesionālajiem aktieriem; jūs ved pa ielām un muižām, piedāvā dejot metro, aizpildīt anketu un pašiem izlemt, ko tikko esat redzējuši. Dejas laikā var stāvēt uz vietas, opera var būt mūsdienīga... Kas notiek? Teātris - tas taču ir, kad uz skatuves spēlē klasiskus tekstus, kas plēš aortu?

Patiesībā nē.

Šī grāmata, par kuru autors jau saņēmis balvu mūsdienu mākslas jomā Sergeja Kurjohina vārdā un žurnāla "Suns" balvu, stāsta par to, kas notiek ar teātri kopš 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām: kā tas kļuvis interesantāks un sarežģītāks par kino, kādu attiecību tam ir ar mūsdienu mākslu un tehnoloģijām, kāpēc šodien tā ir telpa bezprecedenta brīvības, kāpēc visas šīs pārmaiņas notikušas gandrīz nemanāmi. Un pats galvenais - kā tagad to visu skatīties.