Atrasts, dzīvs! Piezīmes par meklēšanas grupu «Liza Alert»

Mežs, kurā vasarā ir tik jautri vākt sēnes, šķiet pazīstams kā savi pieci pirksti, bet dzimtā pilsēta ar tās ieliņām un skvēriem — neliela un mājīga. Līdz brīdim, kad kāds tajā apmaldās: tuvs cilvēks, labākais draugs, kaimiņš, kāda vecmāmiņa vai svešs bērns. Šī grāmata ir par to, kā cilvēki meklē un atrod, kā mācās konstruktīvi līdzjust un rīkoties pat vistrauksmīgākajās situācijās. Tā ir vienlaikus žurnālista piezīmes un brīvprātīgā dienesta "Liza Alert" dienasgrāmata, kas dara visu, lai pazudušais cilvēks nepazustu. Kā tas ir — būt meklēšanas procesā, būt dzinējspēkam, kas cenšas pēc iespējas ātrāk samazināt attālumu starp meklētājiem un cilvēku, kurš klīst tumsā? Trauksme, sliktas nojautas, bailes, laba griba un atbildība. Viss tas tiek absorbēts vienā vēlēšanās — atrast cilvēku dzīvu. Kā rīkoties, kad radinieki nevēlas palīdzēt meklēšanā? Vai meklētājam ir tiesības kaut ko solīt pazudušā ģimenei? Kāpēc tika izveidota grupa? Kādi motīvi vada šos cilvēkus? Atbilžu ir daudz, tās ir ļoti dažādas, reizēm negaidītas.