Dzīvs apbedīts

«Dzīvs apbedīts» — gotiska stāsta par cilvēku, kuru vajā nevis abstrakta doma par nāvi, bet gan pavisam konkrēts šausmas: reiz pamosties tur, no kurienes vairs nevar izkļūt. Šī bailes Edgara Alana Po kļūst ne tikai par drūmā sižeta pamatu, bet arī par pētījumu par stāvokli, kad slimība, iztēle un uzmācīga trauksme pakāpeniski pakļauj ikdienas dzīvi. Teksts balstās uz sajūtu par šaurumu, tumsu un pastāvīgu nelaimes gaidīšanu. Pat ikdienišķās detaļas šeit ir saistītas ar vienu domu: robeža starp dzīvi un nāvi var izrādīties bīstami neskaidra.

Varonis atceras vairākas stāstus par cilvēkiem, kurus uzskatīja par mirušiem pārāk agri un apbedīja dzīvus. Šie gadījumi nosaka tonis visam stāstījumam un padara bailes nevis par fantāziju, bet par draudu, kam ir reāli piemēri. Stāsta centrā — cilvēks, kurš cieš no katalēpsijas, dēļ kuras viņa ķermenis var ilgu laiku izskatīties bezdzīvīgs. Baidoties no liktenīgas kļūdas, viņš maina visu dzīves veidu. Māja pārvēršas par patvērumu, bet ģimenes kapenes — par vietu, kur iepriekš izdomāti glābšanas veidi. Jo vairāk viņš pievēršas iespējamai paša bojāejai, jo šaurāks kļūst viņa domu loks.