Es zinu, kas nogalināja Loru Palmeri

Krievija, 2000. gadi.
Provinces pilsētas upē atrod izkropļotu gaišmataino meiteņu līķus. Katram ir pārgriezta rīkle un sagriezti lūpu stūri, bet uz galvas uzlikts balts vainags, kā dēļ upurus sauc par «Ofelijām».
Jars, pēdējās, piektās «Ofelijas» līgavainis, ir apsēsts ar slepkavas meklējumiem. Uz tilta, kur gāja bojā viņa mīļotā, viņš sastop pirmās upura māsas, un tā aicina viņu pie sevis. Viņas māja — ir vieta, kur pulcējas bojā gājušo radinieki un draugi. Visi viņi cenšas tikt galā ar zaudējumu un slēpt noslēpumus, kas moka viņu dvēseles.
Vēlāk Jars atrod pastkastē vēstuli no bojā gājušās līgavas, kas atgriezusies sūtītājam. Vēstule, kas rakstīta uz neesošu adresi un paredzēta tēvam, kuru viņa nevarēja pazīt…