Oleandrs

Kaspiešu Devero bija inde. Lēna, skaista inde, kurai es pakāpeniski pieradu.

Man vajadzēja gadiem ilgi saprast: tāds viņš nebija piedzimis. Viņu audzināja — kāda gādīga roka un kāda sirds, kas bija kļuvusi cieta.

Toreiz viņš bija tikai skaists pumpurs — vēl neatvēries visā savā apžilbinošajā skaistumā, bet jau nāvējoši bīstams. Tas, ko man vajadzēja izrakt ar saknēm, pirms viņš uzziedēja.

Es viņu ienīdu. Es viņu mīlēju. Un pirms viņa es nezināju, ka šie divi jūtas var tik cieši un nešķirami pastāvēt manī.

Vairāk par grāmatu un lasītāju atsauksmes — Goodreads